Kas jāzin par kamīniem

 Kamīni un krāsniņas

Ļoti dekoratīvs apkures risinājums ir plašā sortimentā pieejamās krāsniņas un kamīni. Kamīni un krāsniņas ir ieteicami arī no energoekonomijas viedokļa.

Kamīnu efektīvai ekspluatācijai tiek veltīta arvien lielāka vērība. Projektējot siltuma izmantošanas sistēmas, iegūst ekonomisku apkures sistēmu, vienlaicīgi iegūstot lielisku vizuālo efektu.

Tradicionālie atvērtie kamīni ar mūrēto kurtuvi lietderības koeficients nepārsniedz 15-20%, kamīna siltuma atdevi var paaugstināt, papildinot to ar dažādas konstrukcijas rekuperatoriem jeb siltuma apmaiņas kamerām. Parasti izmanto tērauda plāksnes, bet tās var deformēties pie augstas temperatūras. Čuguns ir vienīgais materiāls, kurš lieliski iztur augstas temperatūras un nedeformējas pie daudzkārtējas sakaršanas un atdzišanas. Lietderības koeficients kamīnam līdz ar to paaugstinās līdz 40-45%. Tāpēc kamīni, kuri aprīkoti ar slēgto čuguna kurtuvi, sasniedz lietderības koeficientu 75% un pat 80%.

  1. 1. siltumizolācija
  2. 2. siltā gaisa vadi uz citām telpām
  3. 3. telpā ieplūstošais siltais gaiss
  4. 4. dūmvads
  5. 5. aukstā gaisa uzsildīšana pirms ieplūdes kurtuvē
  6. 6. siltuma kolektors
  7. 7. siltā ieplūstošā gaisa plūsma novirzīta gar stiklu, lai saglabātu to tīru
  8. 8. āra gaisa padeve

Pateicoties īpaša sakausējuma čugunam, šādas krāsniņas un kamīni sāk ražot siltumu jau pēc 10-15 minūtēm (parastajām podiņu krāsnīm šis rādītājs ir 1-1,5 stundas).

Iegādājoties kamīnu ar slēgto čuguna kurtuvi, iespējams to izmantot kā gaisa apkures sistēmu vairākām telpām vienlaicīgi - kā dzīvoklī, tā arī mājā. Šāds risinājums ir iespējams, virs kamīna kurtuves izmantojot siltuma savācēju (kolektoru) un tam savukārt pievienojot izolētus siltumvadus. Siltais gaiss tiek aizvadīts uz citām telpām pa cauruļveida siltā gaisa kanāliem, kurus vēlams iepriekš paredzēt telpas projektā. Sarežģītākai apkures sistēmai nepieciešama piespiedu gaisa cirkulācija ar speciāla, karstumizturīga ventilatora palīdzību. Katrā atsevišķā gadījumā, īpaši, ja tas ir vienīgais apkures veids, speciālisti veic nopietnus aprēķinus, kā jebkurai apkures sistēmai, lai precīzi zinātu telpu siltuma zudumus un būvmateriālu termiskās pretestības, kā arī kurtuves un ventilatoru jaudu un pievadu daudzumu. Pēdējos gados telpu apkurei arvien biežāk tiek izmantoti kamīni, kuros iebūvētas kurtuves darbojas kā centrālapkures katls. Šādu kurtuvi iespējams pieslēgt jau esošai apkures sistēmai, kā arī savienot ar atsevišķu gāzes vai šķidrā kurināmā katlu, kurš darbojas automātiskā režīmā. Galvenā priekšrocība ir tā, ka ūdens daudz ilgāk akumulē siltumu nekā gaiss.

Kas ir svarīgi, izvēloties un ierīkojot krāsniņu vai kamīnu?

Apkures ierīces jauda

Jāievēro svarīgs nosacījums - apkures ierīces jauda tiek norādīta kilovatos, bet jaudu, kas nepieciešama telpu apsildei, aprēķina uz visas telpas kubatūru. Izvēloties vai pērkot krāsniņu vai kamīnu, jārēķina, ka ar 1 kilovatu jaudas var apsildīt aptuveni 30 kubikmetrus telpas tilpuma. Tas nozīmē, ka 10 m² telpai ar 3 metru augstumu, nepieciešams 1 kilovats jaudas. Vairākas firmas norāda tikai, cik kvadrātmetrus telpas var apsildīt, neņemot vērā griestu augstumu.

Svarīgi aspekti ir arī dūmvadi, ugunsdrošība, siltumizolācija un kurināmais izvēle un sagatavošana.

Dūmvads

Pirms sākt apkures krāsniņas vai kamīna montāžas darbus, pirmkārt, nepieciešams pārliecināties, vai dūmvads, pie kura pievienos apkures ierīci, atbilst visām Latvijas Republikā spēkā esošajām ugunsdrošības normām. Ja pie skursteņa jau ir bijusi pieslēgta krāsns vai malkas plīts, tad nav vajadzīga papildus saskaņošana. Var nojaukt malkas plīti un tās vietā ierīkot krāsniņu vai kamīnu, tikai vajadzīga skursteņslauķa pārbaude. Ja apkures ierīce nav bijusi pieslēgta pie skursteņa - nepieciešams to iekļaut telpas inventarizācijas plānā, kā arī vajadzīgs dūmvadu tīrītāju akts par dūmkanāla stāvokli. Dūmvadam ir jābūt novietotam pie apkures ierīces vai maksimāli tuvu tai. Minimālais šķērsgriezuma laukums dūmvadam ir 27 cm x 14 cm (vēlams 27 cm x 27 cm). Ja tiek veidots apaļš cauruļveida dūmvads, minimālajam diametram jābūt 20 cm (mazākajām kurtuvēm 18 cm). Minimālais slēgtās kamīna kurtuves pieslēgums ir 2-2,5 m augstumā no grīdas, bet maksimāli iespējamais - ne tuvāk kā 30 cm no griestiem. Nekādi savienojumi nav pieļaujami starpstāvu pārsegumos vai bēniņos - pieslēgšanai jānotiek tajā stāvā, kur atrodas kamīns vai krāsniņa. Dūmvads nedrīkst būt zemāks par 5 m, mērot no kurtuves, un tam, protams, ir jābūt vertikālam, taču ir pieļaujami daži slīpi elementi, bet ne vairāk kā 2 pagriezieni, pie tam šos pagriezienus nedrīkst izvietot vienu virs otra, starp tiem ir jābūt vertikālam elementam. Nedrīkst izmantot paškonstruētus dūmvadus, ar nezināmo izcelsmi, bez sertifikāta un laboratorijas pārbaudēm. Ēkai, kurai nepieciešama dūmvada rekonstrukcija un uzlabošana, iesakām jau esošajā, vecajā dūmvadā ievietot īpaši šim nolūkam paredzētu metāla dūmvadu. Šajā gadījumā vecā dūmvada čaula kalpo kā siltumizolators un nesošā konstrukcija jaunajam dūmvadam.

Ugunsdrošība

Otrkārt, jāpārliecinās par grīdas, sienu un griestu materiālu ugunsdrošību. Nepieciešamības gadījumā jāizmanto papildus speciālus karstumizsturīgus, izolējošus materiālus. Pamatam zem paredzētā kamīna jābūt iebetonētam un attiecīgi nostiprinātam. Izvietojot to telpā, ir jāparedz svaigā gaisa pieplūde, kas ir nepieciešama degšanas procesam. Sevišķa uzmanība jāpievērš hermētiskajiem stikla pakešu logiem, jo, kamīnam kuroties, tiek izmantots gaiss no telpas, un nepietiekamas svaigā gaisa pieplūdes gadījumā vilkme skurstenī var vērsties pretējā virzienā un dūmvads darbosies kā gaisa pieplūde, vienlaicīgi telpā caur kamīna kurtuvi nonāks dūmi un kvēpi. Lai novērstu šādu negatīvu efektu, ieteicams pievadīt kamīnam gaisa pieplūdi no ārsienas. Svaiga gaisa pieplūdes nodrošināšana ir obligāta prasība. Der atcerēties, ka tiešā kamīna tuvumā nedrīkst ieprojektēt nekādas elektroinstalācijas (kabeļi, vadi, rozetes), vai arī tiem jābūt speciāli izolētiem.

Siltumizolācija

Noteikti jāņem vērā telpas siltumizolācija. Visi ražotāju aprēķini, kas uzrādīti tehniskajā informācijā, paredzēti telpām bez lieliem siltuma zudumiem caur sienām, logiem, grīdu un griestiem. Brīnumu nebūs, ja telpa ir slikti izolēta, caur logiem svilpo vējš - varēs kurināt, likt klāt malku - siltuma nebūs. Ja nav pareizi nosiltinātas telpas, jebkura ierīce kļūst neefektīva. Ja tas ir izdarīts, shēma ir šāda - pirmkārt, telpa ir jāuzsilda līdz nepieciešamajai temperatūrai vairāku stundu laikā, turpmākais siltuma daudzums ir vajadzīgs tik liels, lai kompensētu siltuma zudumus un uzturētu vēlamo temperatūru. Šeit atkal sādas aprēķini - cik kilovatu siltuma stundā telpa zaudē. Jo lielāks ir šis siltuma zudums, jo lielāka jauda jāuztur siltuma ierīcei. Ja siltuma zudumi ir mazi, var vērt ciet gaisa padevi un kurināt lēnā režīmā. Tātad daudz ekonomiskāk ir izveidot pareizu siltuma izolāciju un pēc tam taupīt uz apkures rēķina!

Kurināmais un tā sagatavošana

Kamīni ar vienu un to pašu malkas daudzumu var degt gan 3, gan 4, gan 8 stundas, atkarībā no degšanas režīma un kurtuves klasifikācijas. Lai aprēķinātu, cik kurināmā jāizlieto gadā, var izmantot formulu: 0,03 m³ malkas uz 1 m³ apsildāmās telpas. Piemēram, ja dzīvojamās telpas platība ir 100 m² un griestu augstums ir 3 m, tad telpas kubatūru sareizinot ar 0,03, iegūsim 9. Tātad šīs telpas apsildei nepieciešami 9 m³ malkas gadā.

Malkai jābūt kvalitatīvai un labi izžuvušai. Labi izžuvusi ir malka, kura glabāta labi vēdinātā nojumē no 18 mēnešiem līdz 2 gadiem. Pieļaujamais mitruma daudzums ir 20%. Kurinot malku, kuras mitruma daudzums pārsniedz 20%, strauji pazeminās kurtuves siltumatdeve un intensīvās kondensācijas režīmā ātri aizkvēpst kurtuves stikls un dūmvads. Ieteicams izmantot lapu koku malku, kurā ir vismazākais sveķu saturs. No Latvijā izplatītākajām koksnēm vislielākā siltumatdeve ir ozolam (koeficients 10.00), salīdzinājumā ar to osim - 9,60, kļavai - 8,75, bērzam - 8,33, melnalksnim - 7,10, apsei - 5,00, liepai - 4,20.

 

www.pateretaja-celvedis.lv